Zaļā Ziemeļmeita

CIK ILGTSPĒJĪGS IR SARUNU FESTIVĀLS ”LAMPA”? Fonda ”DOTS” administratīvā direktore EGITA PRĀMA un ”Lampa” izpildproducente DITA BIRKENŠTEINA

Vai tu zini, kā radās ideja par sarunu festivālu "Lampa"?Kāpēc tieši Cēsīs?Vai tu nojaut, par ko mūs apskauž skandināvi? Ar ko īpaša ir "Zaļā Lampa"?Kādu ietekmi uz vidi un sabiedrību rada sarunu festivāls? Un vai to maz var izmērīt? 
 
Festivāls "Lampa" jau gadiem ir iemīļots un gaidīts notikums vasaras vidū vienā no skaistākajām Latvijas pērlēm. "Lampa" ir liela mēroga platforma, kuras saturu veido vairāk kā 300 organizācijas, radot vietu un iespēju brīvi un cieņpilni apmainīties viedokļiem, ieklausīties atšķirīgajā un diskutēt.  Un šogad Briselē tā saņēma prestižo Eiropas Pilsoņu balvu, apsteidzot daudzus citus ietekmīgus demokrātiju veicinošus pasākumus Eiropā.
Sarunā ar fonda "DOTS" administratīvo direktori EGITU PRĀMU un festivāla "Lampa" izpildproducenti DITU BIRKENŠTEINU atstkatījāmies uz "Lampas" pirmssākumiem, kā ir mainījusies sarunu kultūra Latvijā, ko nozīmē demokrātija mūsdienās un kā tas tā nākas, ka "Lampa" jau no saviem pašiem pirmsākumiem ir ar augstiem ilgtspējas standartiem. 
Šī saruna tapa sadarbībā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju projekta "Podcasting-based social impact learning environment" ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Erasmus+ programma. 

ENERĢIJA, VĪZIJA, GAUME UN ILGTSPĒJA. TĒJAS ZĪMOLS ”PLŪKT” un tā radītāja MĀRA LIEPLAPA

Mamma un meita apvienoja savu enerģiju un zināšanas, lai radītu gardu, izsmalcinātu tēju saviļņojošiem mirkļiem. 
Viņas sevi dēvē par Ziemeļeiropas tējas kultūras aizsācējām, ar saknēm Madonas novada Praulienā.
Šodien zīmola "PLŪKT" tējas ir nopērkamas 19 pasaules valstīs. Un kas ir pats interesantākais, zīmola radītāja Māra Lieplapa uzņēmumu izveidoja, mācoties universitātes 2. kursā. 
"PLŪKT" ražošana ir ilgtspējīga no A līdz Z. Tēja ir ar rokām vākta no savvaļas organiskajām ziemeļu pļavām un mežiem. Tā ir dabiski žāvēta, izmantojot saules un vēja enerģiju. Un tā tiek piedāvāta bioloģiski noārdāmos maisiņos. 
Savukārt, ar Māru runājām par:
 - uzņēmuma attīstību un kāpēc ilgtspēja ir tā darbības pamatā;
 - vai klients novērtē produkta ilgtspējīgas nianses;
 - vai ilgtspēja palīdz biznesa izaugsmē starptautiski. 
 

PĒTĪJUMS: KĀ UZŅĒMUMOS NOTIEK ESG PRAKSES IEVIEŠANA? Zinātniskā grāda kandidāte, ESG eksperte un pasniedzēja ILZE ZUMENTE

Ja apkārt apvaicāsies, kurš Latvijā zina visvairāk par ilgtspējas praksi uzņēmumos, labu ESG pārvaldību un ilgtspējīgu finansējumu, teju gandrīz vienmēr atbilde būs - tā ir ILZE ZUMENTE, Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja un ESG pētniece.
Mēs runājām par:
 - Ilzes disertācijas pētījumu par ESG prakses ieviešanu biržā kotētos uzņēmumos - šķēršļi, izaicinājumi, atziņas un spilgtākie piemēri;
 - ESG reitingiem - vai tiem var uzticēties un kuriem var uzticēties;
 - Ilzes rekomendācijas, kādiem ilgtspējas informācijas avotiem ikdienā sekot līdzi.

EKOSKOLU RĪCĪBAS DIENAS ”PLANĒTA PIRMAJĀ VIETĀ!” - Vides izglītības fonda Ekoskolu vadītājs DANIELS TRUKŠĀNS un Ropažu vidusskolas skolēni NIKIJA un GUSTAVS

Pirmā starptautiskā Rīcības dienu kampaņa notika 2012. gadā un kopš tā laika ik gadus NOVEMBRIS tiek ieskandināts ar bērnu un jauniešu aicinājumiem rīkoties vides aizsardzības labā. Latvijas Ekoskolas un citas izglītības iestādes ik gadus piedalās nedēļu ilgā starptautiskā kampaņā ar mērķi uzrunāt sabiedrību, vērst uzmanību nozīmīgām vides problēmām un ikvienu rosināt uz rīcību, kas var palīdzēt šīs problēmas mazināt.
2023. gadā Rīcības dienas notiek laika posmā no 6.-12. novembrim.
Kopā ar Vides izglītības fonda Ekoskolu vadītāju DANIELU TRUKŠĀNU un Ropažu vidusskolas skolēniem Nikiju un Gustavu pārrunājām Rīcības dienu mērķi, aktivitātes un jauniešu redzējumu par klimata un vides pārmaiņām kopumā.

ILGTSPĒJAS PĀRSKATS iXBRL FORMĀTĀ - KO TAS NOZĪMĒ? ”Orients Audit & Finance” ESG datu sistēmu un digitalizācijas vadītāja JEKATERINA NOVICKA

Kas ir iXBRL formāts? Vai tas var palīdzēt ilgtspējas ziņojuma veidošanas procesu padarīt efektīvāku un caurspīdīgāku? Vai pastāv kādi standarti attiecībā uz iXBRL lietošanu ilgtspējas ziņojumu gatavošanā? Vai un kā iXBRL formāts spēs uzlabot ilgtspējas datu pieejamību dažādām interešu grupām? Vai iXBRL var potenciāli mazināt zaļmaldināšanu ilgtspējas ziņojumus? Un kam būtu ilgtspējas ziņojums pārvērš iXBRL formātā? 
Šie un vēl daudzi citi vairāk un mazāk sarežģīti jautājumi par ilgtspējas ziņojumu gatavošanu vienotajā elektroniskajā formātā, kur ilgtspējas informācija ir jānorāda iXBRL datu formātā, izmantojot ESRS Taksonomiju ir apskatīti šajā sarunā ar "Orients Audit & Finance" ESG datu sistēmu un digitalizācijas vadītāju JEKATERINU NOVICKU.
Jekaterina ir vadošā eksperte Baltijā Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (ESEF) digitālo projektu īstenošanā finanšu un ilgtspējas ziņošanas ietvaros saskaņā ar CSRD, kā arī ESRS un SFPS digitālām taksonomijām finanšu institūcijām un lieliem ES uzņēmumiem.  
Mēģinājām vienkāršā valodā par sarežģītām lietām. :)

KĀ VEIDOT LABU ILGTSPĒJAS PĀRSKATU? PwC Latvija Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja MAIJA ORBIDĀNE

Kāds ir labs uzņēmuma ilgtspējas pārskats? Kādi ir galvenie kvalitātes kritēriji? Kādi pirmie soļi ir jāsper, pirmo reizi veidojot ilgtspējas pārskatu? Kuras ir visbiežāk pieļautās kļūdas pārskata veidošanā? Un ar ko tad atšķirās ilgtspējas ziņojums, no ESG vai Korporatīvās sociālās atbildības ziņojuma? 
PwC Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne ir izlasījusi ļoooti daudz uzņēmumu ilgtspējas pārskatus, piedalījusies arī ievērojama skaita pārskatu veidošanā un veidojusi pat pētījumu par ilgtspējas pārskatiem Latvijas uzņēmumos. Grūti iedomāties kādu vēl zinošāku šajā tēmā par viņu!
Sarunā Maija dalās ar ļoti praktiskiem padomiem, kā tad veidot labu ilgtspējas pārskatu, kurā ir saglabāts labs aprakstošās informācijas un datu balanss, un ietverta atsauce uz mērķiem un progresu to sasniegšanā. 
 
 

VISS PAR KORPORATĪVĀS ILGTSPĒJAS ZIŅOŠANAS DIREKTĪVU. KPMG Latvija ESG & ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja IEVA KUSTOVA

Šajā epizodē skaidrojam visu par un ap CSRD jeb Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu. 
Kādi uzņēmumi šai direktīvai ir pakļauti? 
Kad uzņēmumiem ir jāsniedz pirmie ziņojumi un kas šos ziņojumus lasīs?
Kas, par ko un cik lielā apmērā uzņēmumiem būs jāziņo? 
Kas ir būtiskuma jomas un kā tās noteikt? 
Kas ir dubultais būtiskums? 
Jēdzienu skaidrojumi, analīze un daudz praktiski piemēri sarunā ar KPMG Latvija ESG & ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāju IEVU KUSTOVU. 

VAI BALTIJAS JŪRA PATIEŠĀM IR TEJU MIRUSI? ”PASAULES DABAS FONDA” Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja MAGDA JENTGENA

Neret dažādos informācijas avotos izskan apgalvojums, ka Baltijas jūra ir teju jau mirusi.
Cik daudz šis apgalvojums atbilst patiesībai? Kādas ir lielākās problēmas, kas šobrīd jūrā pastāv? Kā tas nākas, ka jūra, kas apskalo pasaulē attīstītākās un ilgtspējīgāk domājošās valstis ir viena no piesārņotākajām jūrām?Kādu iesaisti no valdības, uzņēmumiem un sabiedrības "Pasaules dabas fonds" sagaida vai rekomendē?
Par šiem un vēl citiem jautājumiem sarunā ar "Pasaules dabas fonda" Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju MAGDU JENTGENU.
 
 

VISS PAR CO2 EMISIJĀM UN TO UZSKAITI. ”BUREAU VERITAS” CO2 emisiju aprēķinu eksperte LELDE MATUKO

Kas ir CO2 emisijas? Kā tās rodas? Kāpēc mēs tās skaitām ik uz soļa?
Kas ir scope 1, 2 un 3 emisijas? Kā uzņēmumiem tās aprēķināt? Kas ir GHG Protokols? Un kāda, galu galā, ir pievienotā vērtība no uzņēmuma CO2 pēdas aprēķināšanas? 
Šo jautājumu šķetināšanai kārtīgi pieķērāmies kopā ar vienu no zinošākajām CO2 emisiju aprēķināšanas ekspertēm no "Bureau Veritas" LELDI MATUKO. 
 

ATKRITUMU ŠĶIROŠANA LATVIJĀ. ”LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS” vadītājs KASPARS ZAKULIS.

"Latvijas Zaļā punkta" vīzija ir Latvija - valsts bez atkritumiem, kurā visi atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un tiem tiek atrasta jauna vērtība. 
Cik mēs, iedzīvotāji, esam čakli atkritumu šķirošanā? Kas ir lielākie šķēršļi atkritumu šķirošanai - iedzīvotāji nezināšana, nemācēšana, negribēšana, dārgi...? Kā kopumā attīstās atkritumu šķirošanas industrija Latvijā? 
Par to sarunā ar "Latvijas Zaļā punkta" vadītāju Kasparu Zakuli.